Wednesday, December 30, 2009
Manas problēmas ar Avatar
Sākumā pati tehniskākā problēma - 3D. Esmu filmu redzējis divas reizes - vienreiz plakanajā variantā un otrreiz 3D. Plakanā versija ir kā jau plakanā, neko šajā sakara nav ko piebilst. Toties ar 3D versiju gan man radās problēma, proti, fokuss. Pa manam, fokusam bija jābūt daudz dziļākam. Tā kā es skatos uz objektiem (simulētā) telpā, acs pati iefokusēs, kur vajag. Šobrīd filmā skatoties ne tur, kur paredzējuši filmas veidotāji (jeb, īsāk, tur kur bildei nav asums), es tieku sodīts ar izplūdušu atēlu, nogurušām acīm un vietām pat dezorientāciju un galvassāpēm. Ainās, kur notiek kāds lielāks action, dēļ šī vispār bija grūti saprast, kur tad man īsti jāskatās. Pieņemu, ka šis vairāk jānoraksta uz nenobriedušo 3D tehnoloģiju nevis uz pašu filmu.
Otra problēma savukārt ir cieši saistīta ar filmu (SPOILER ALERT līdz pašām beigām!). Man pilnībā ir pieņemams, ka tikai ar Džeiksallija palīdzību zilajiem cilvēciņiem izdodas sakaut armiju. Sallija pats ir kareivis un zin, kā Zemes iedzīvotāji uzbruks, zin, kādi ieroči tiks lietoti, un tā tālāk un tā joprojām, kamēr Naví nezin praktiski neko. Tas viss ir perfekti OK. Tas kas man traucē ir, cik vienkārši Sallijs savaņģoja sev vienu sarkano pūķi Toruk. Apmēram, "bū-hū, uzbrukšu tam no augšas, to viņš negaidīs," nodomā Salija, uzlido debesīs, uzlec vienam Toruk virsū un ar minimālu turbulenci lieta darīta. Es vienkārši nespēju noticēt, ka zilie Naví iedzīvotāji, kuri dzīvo saskaņā ar dabu, pārzina mežu, dzīvniekus, caur kokiem sarunājas ar gariem, tūkstoš gadu laikā to nebūtu paši iedomājušies, bet viens cilvēks, kurš knapi pazīstams ar ekosistēmu spēj to izdarīt. Tas liek visiem Naví izskatīties ļoti, ļoti slikti un Džeiksallijam rādīties kā superrases pārstāvim (ievietot fašistu simboliku šeit), kurš gan fiziski, gan intelektuāli ir pārāks par vietējiem. Vajadzēja būt lielākai cīņai. Daudz lielākai.
Ticamāks (labāks?) variants, kā Džeiksallijs tiek pie sava Toruk, būtu šāds. Koku sašauj, tas nokrīt, Naví pamet to, Salliju atvieno no avatara. Tik tālu tas jau bija filmā. Kad Sallijs atkal savienojas ar savu avataru, atklājas, ka ir izdegusi daļa meža un ir liels klajums virs kura vairāki Toruki medī pēc principa - stirnu vieglāk redzēt kur nav koku. Sallijs pieceļas kājās un viens Toruk nolūko viņu par medījumu un uzbrūk. Tad sākas action, action, action un laimīgas sagadīšanās dēļ vienā brīdī Džeiksallijs atrodas augstāk par Toruk un tad pamana, ka tas nemaz nevar paskatīties uz augšu. Tālāk turpinās kā jau bija filmā.
Ar šādu sižetu Naví neizskatīsies tik izcili stulbi, kā arī rādīsies, ka Sallijs ir kaut nedaudz piepūlējies, lai savaņģotu Toruk un tādējādi atgūtu vietējo uzticību.
Subscribe to:
Posts (Atom)