Vakar pēdējā seansā noskatījos Splice/Himera (vismaz ForumCinemas vairs šo nerādīs), un atcerējos divas anekdotes, kuras labi rezumē ja ne visu, tad krietnu filmas daļu gan. Kāpēc tieši anekdotes? Es nezinu, bet filma nebūt nav komēdija.
Tātad-
Pēterītis prasa tētim: "Kā rodas bērni? Kā rados es?" Tēvs samulsis nezin kā atbildēt, saka: "Nu, mēs ar mammu iespļāvām burciņā, un nākamajā dienā tur biji tu!" Otrā dienā Pēterītis ar bērnudārza grupiņas draudzeni Anniņu izdomā pārbaudīt, vai tēvs stāsta taisnību. Abi pēcpusdienā uzlien bēniņos un turpat atrastā vecā burkā iespļauj, un atstāj to uz nakti. Nākamajā rītā Pēterītis tiklīdz pamodies skrien skatīties, kas nu iznācis, bet pa nakti burkā ierāpojis zirneklis. Pēterītis ar visu burku aiznes zirnekli pie tēva un saka: "Tēt, nosit to kropli, man kā tēvam neceļas roka!"
un otrā -
Sieviete – ārste nekādi nevar aizmigt – strīdās viņas sirdsapziņa un veselais saprāts. Sirdsapziņa:
- Nedrīkst mierīgi gulēt pēc tam, kad esi krāpusi savu vīru!
Saprāts:
- Skatoties – kādu vīru! Ja viņš ir mūžīgi aizņemts un pat seksam neatliek laika, viņu krāps pat svētā! Pareizi izdarīji, ka krāpi – guli mierīgi!
Sirdsapziņa:
- Krāpšana paliek krāpšana! Gulēt ar savu pacientu ir arī ārsta ētikas pārkāpums!
Saprāts:
- Labi, labi, bet vai atceries Puķīti no 25.poliklīnikas? Viņa regulāri pārgulēja ar saviem pacientiem, un visi bija apmierināti, visiem bija labi!
Sirdsapziņa apklust. Sieviete lēnām laižas miegā...Un pēkšņi sirdsapziņa čukst:
- Jā, bet Puķīte nav veterinārārste!
Hi, hi, hi :)
No comments:
Post a Comment